Baltijas valstis uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona izceļas gan ar dažādu pakalpojumu elektronisku pieejamību, gan ar digitālajiem rīkiem un iespējām tos izmantot. Lai situāciju uzlabotu arī citās ES valstīs, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar ideju par Eiropas Digitālās identitātes maka ieviešanu. Tam jānotiek triecientempā un jāveicina pārrobežu pakalpojumu pieejamība. Taču nozares profesionāļiem ir bažas, ka piedāvātajā redakcijā vēlamās izmaiņas nebūs iespējamas.
Jauns priekšlikums ir papildināt pašreizējo eIDAS uzticamības pakalpojumu sniedzēju sarakstu ar četriem jauniem kvalificētiem uzticamības pakalpojumiem: elektroniskās arhivēšanas pakalpojumu, elektronisko virsgrāmatu (ledger), pazīmju apliecināšanu un attālināta elektroniskā paraksta un zīmogu veidošanas ierīču pārvaldības nodrošināšanu. Tas ir pozitīvs virziens. tomēr ierobežojumi, kas attieksies uz pazīmju piešķiršanas pakalpojumu sniedzēju elektronisko apstiprināšanu, varētu nebūt pilnībā pamatoti un varētu kavēt tirgus izaugsmi.
Patstāvīgu identitātes shēmu ieviešana kopā ar kvalificētu elektronisko virsgrāmatu (ledger) ir patiešām pozitīvi vērtējama, taču šobrīd nepamet sajūta, ka tas ir mēģinājums regulēt tirgu, nevis ieviest digitālos pakalpojumus. Pārāk maz uzmanības ir pievērsts esošās identitātes shēmas modeļa uzlabošanai. Regulai būtu jānosaka skaidra Komisijas loma tādu standartu izveidē, kas atvieglotu personas identitātes komunicēšanu.