Smart-ID autentifikācijas rīka uzturētāja uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā bažas rada fakts, ka Latvijas iedzīvotāji vieglprātīgi izturas pret autentifikācijas rīka izvēli. Tajā pat laikā viņi par vienu no svarīgākajiem rīka izvēles faktoriem nosauc drošību. 10% arī atzīst, ka ir iekrituši krāpnieku nagos.
Par trim populārākajiem autentificēšanās rīkiem aptaujas ietvaros latvieši nosaukuši Google, Facebook un Smart-ID. Abiem pirmajiem, salīdzinot ar 2018. gadu, kad identisks pētījums tika veikts pirmo reizi, popularitāte augusi nedaudz. Savukārt Smart-ID popularitāte 3 gadu laikā pieaugusi par 20 %. Par galvenajiem autentifikācijas rīka izvēles kritērijiem respondenti ir nosaukuši drošību, lietošanas vienkāršumu un faktu, ka konkrēto rīku var lietot iespējami daudzās vietās.
“Nenoliedzami sociālo tīklu lietotājvārdu un paroli izmantot ir vienkārši un to arī ir ērti lietot daudzviet. Taču droša ir tikai stingrā autentifikācija, piemēram, Smart-ID. Tas nozīmē, ka konkrēto personu pārbauda vismaz pēc diviem parametriem no trim. Viens parametrs ir tas, ko cilvēks zina. Otrs parametrs ir tas, kas cilvēks ir. Trešais parametrs ir tas, kas cilvēkam pieder. Stingrā autentifikācija nozīmē vismaz divu šo faktoru pārbaudi. Proti, vai nu cilvēks zina PIN kodu, paroli vai lietotājvārdu. Vai nu viņš izmanto to, kas viņam pieder – datoru, telefonu vai citu iekārtu. Tas, kas viņš ir – tā ir biometrija: sejas algoritms, acu zīlītes, pirkstu nospiedumi. Sociālo tīklu lietotājvārdi un paroles neatbilst stingrai lietotāju autentifikācijai, jo tiem ir tikai viena komponente – tas, ko lietotājs zina (lietotājvārds un parole). Ja runa ir par naudu un personīgajiem datiem, es ieteiktu nopietni izvērtēt autentifikācijas rīka drošumu un to, vai kāds cits jūsu datus nevar izmantot jūsu vietā,” uzmanīties aicina SK ID Solutions Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere.
Latvijā joprojām lielākajā daļā gadījumu elektroniskā autentificēšanās tiek izmantota finanšu nozarē. Aptaujas rezultāti liecina, ka aizvien populārāka kļūst autentificēšanās iepirkumu veikšanai tiešsaistē un arī komunikācijā ar valsts iestādēm. Interesanti, ka lietotāji ir kļuvuši pielaidīgāki – samazinās to cilvēku skaits, kas uzskata, ka elektronisko autentifikāciju ir sarežģīti sākt lietot, tā nav droša, un arī to, kuri sūkstās, ka autentifikāciju nav iespējams izmantot visur.
10% aptaujāto Latvijā atzīst, ka kaut reizi ir kļuvuši par krāpniecības upuriem. 46% cietušo norāda, ka pēc tam daudz vērīgāk ir sākuši izturēties pret to, kā izmanto autentifikācijas risinājumus. Savukārt, 39% norādījuši, ka iekrišana krāpnieku nagos likusi izvēlēties citu autentifikācijas risinājumu.
“Ir tikai viens padoms, ko ir vērts atcerēties – kad jūs kaut ko darāt, esiet apzināti šeit un tagad. Saprotiet, ko jūs darāt un neko neapstipriniet automātiski tikai tāpēc, ka ir pienācis pieprasījums vai jums liek kaut ko darīt. Un vēl – ja kāds risinājums kļūst sarežģītāks, pieņemiet to ar izpratni, jo tas ir tikai jūsu pašu drošības labad,” saka S. Meijere.
Vērtējot elektronisko parakstīšanos, lietotāji par trim zināmākajām elektroniskā paraksta veikšanas ierīcēm norādīja Smart-ID, ID karti un lietotni eParaksts mobile. 3 gadu laikā kopš iepriekšējās aptaujas veikšanas ievērojami augusi tieši Smart-ID popularitāte – no 42% 2018. gadā uz 66% 2020. Par uzticamāko autentifikācijas risinājumu latvieši uzskata bankas lietotni ar biometrisko atpazīšanu, otrajā vietā ir ID karte, trešajā – Smart-ID.
Smart-ID autentifikācijas rīka uzturētājs uzņēmums SK ID Solutions no 2021. gada 30. aprīļa līdz 20. maijam veica aptauju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Zviedrijā. Aptaujas mērķis bija noskaidrot dažādu autentifikācijas rīku lietošanas pieredzi un lietotāju uzticēšanos tiem. Aptaujā piedalījās minēto valstu iedzīvotāji – vismaz 1000 personas no katras valsts – vecumā no 18 līdz 65 gadiem.